Kas stāv aiz Liepājas blēža?

Atklāta vēstule Latvijas tiesību sargātājiem.

Iespējams, ka esmu pirmais patentēta un pasaulē novērtēta izgudrojuma autors Latvijā, kurš personīgi mēģina noorganizēt ražošanu sava izgudrojuma izmantošanai. Esmu pateicīgs DB par mūsu problēmām veltīto rakstu un par iespēju atbildē paust savu viedokli. Situācija nav viennozīmīga, tāpēc tekstam nācās izvēlējies ne to maigāko variantu.

Pagājušo gadu mēs sākām ar visrožainākajām nākotnes izredzēm. Mēs – tā ir triju uzņēmējsabiedrību grupa: SIA Katri – produkcijas izstrāde; SIA Catri LL (Liepājā) – produkcijas izgatavošana; SIA Jūras Katri – marketings. Jaunā trimarāna Catri24 prototips gadu iepriekš bija parādīts International Multihull Meeting Vācijā, kur izpelnījās vispārēju ievērību, bija parakstīti pirmie divi kontrakti un notika cerīgas sarunas vēl ar 5-6 pretendentiem.

Lai arī SIA Catri LL 2003.gada praktiski bija bankrotējusi, ar Hipotēku bankas Finansu konsultāciju centra (HBFKC) investīciju un jaunu kredītu, ar HBFKC direktora Jāņa Ruska ievēlēšanu valdē un rūpīgi izstrādāto finansu plānu viss likās sakārtots darbam. Iepriekšējā gada prokūrists Gints Bubiers, SIA Catri LL līdzīpašnieka Venta Špakovska brālis, solīja iepriekšējā gada kļūdas nepieļaut un ar dalībnieku sapulces lēmumu kļuva par uzņēmuma vadītāju pilnvarota valdes locekļa statusā. Tikai toreiz nevarējām iedomāties, ka G.Bubierim ir pavisam citi plāni.

Saskaņā un noslēgtiem līgumiem trimarāni bija jānodod pasūtītājiem katru mēnesi pa vienam, sākot ar februāri. Gada pirmajā valdes sēdē februāra beigās G.Bubiers ziņoja, ka visi darbi izdarīti tālu priekšā plānam, tikai dažu sīkumu dēļ pirmā trimarāna nodošana aizkavējusies. Kad martā aizbraucu uz Liepāju, atklājās pavisam cita aina. Tā nebija rūpnieciska ražošana, faktiski tas bija naudas izšķērdēšanas mehānisms. Nemaksāja par padarīto darbu, bet mēnešalgu, pie kam tikko pieņemta mācekļa alga sasniedza 400 lati. Viss nepieciešamais darbam nebija sagādāts. Nākošajā valdes sēdē ieteicu iespējami ātrāk pāriet uz gabaldarba apmaksu, tad paši strādnieki, spiedīs vadītāju piegādes izdarīt savlaicīgi. J.Ruskim pateicu, ka vadītājs tomēr būs jāmaina.

G.Bubiers uzsāka pretdarbību. Pārkāpjot trimarānu pasūtījuma līgumu noteikumus, manas – pasūtītāja un autora prasības tika ignorētas. Vēlāk arī valdes lēmumi netika pildīti un tā arī nekas darba organizācijā un samaksā netika mainīts.

Pirmais trimarāns pasūtītājam tika nogādāts tikai jūnija sākumā. Pēc izmēģinājuma brauciena to gandrīz mēnesi noturēja ostā, tad to dažu stundu laikā izjauca un haotiskā kondīcijā uzstūma uz prāmja. Pasūtītājs no trimarāna atteicās un pieprasīja naudu atmaksāt. Man divas reizes nācās doties uz Zviedriju, lai trimarānu savestu kārtībā un nodotu citam pasūtītājam. Tāpat man nācās vadīt nākošā trimarāna būves nobeigšanu, jo G.Bubiers šajā laikā visu pameta, patvarīgi paņēma atvaļinājumu un izbrauca no Latvijas.

Kad jūlijā visas naudas rezerves bija izsmeltas un strādnieki, nesaņēmuši algas, iesniedza atlūgumus, atteicos parakstīt ar G.Bubieri turpmākos līgumus un šoreiz jau kategoriski pieprasīju viņa atbrīvošanu. Tikai darbu ar trimarāniem Liepājā nācās pārtraukt man. Mans sanācijas plāns tika noraidīts. Kad decembrī pēdējo reiz ierados Liepājā, ražošanas telpās vairs netiku ielaists. Tagad ražotnē, kas ierīkota par SIA Catri LL naudu, it kā G.Bubiera vadībā jau saimniekojot cita firma. Ja tas tā turpinās, pilnībā noorganizētā trimarānu ražotne ar izbūvētām telpām, tehnoloģiskajām iekārtām, apmācītiem strādniekiem, pieprasītu augstas kvalitātes eksporta produkciju, tiek zaudēta. Izformējot šādu ražotni ar potenciālo gada peļņu 40-50 LVL, zaudējumi vērtējami 300 – 500 tūkstošu LVL

Pašās gada beigās apstiprinājās, ka jau gada sākumā uzsākta apzināta ražošanas graušana. To apliecina manipulācijas ar Spānijas pilsonim piederošo trimarāna Catri27 pusfabrikātu un no valdes slēptie dokumenti, kurus pa apkārtceļiem izdevās iegūt. Rezultātā trimarāns uz gadu tika nobloķēts muitā. Izmantojot trimarāna īpašnieka pamatoto sašutumu, internetā noorganizēta publiska manis kā trimarāna autora un Latvijas kā trimarānu ražotājas diskreditācija, kurā ar dezinformāciju aktīvu dalību ņem G.Bubiers.

Ja notikušo nosauktu par farsu, tas būtu maz pateikts. Vēl jo vairāk tāpēc, ka G.Bubiers nav bijušais, kā teikts DB rakstā, bet joprojām ir mans biznesa partneris un SIA Catri LL valdes loceklis. Bet ne jau ar G.Bubieri ir konflikts. SIA Catri LL visu izlemj ar balsošanu. Ja man ar G.Bubieri valdē, vai ar viņa brāli V.Špakovski dalībnieku sapulcē viedokļi nesakrīt, gan valdē, gan dalībnieku sapulcē visu nosaka trešā - HBFKC direktora Jāņa Ruska balss.

Tieši šī trešā balss ilgu laiku bija mana lielākā un arvien nesaprotamākā mīkla. Hipotēku banka kā vienīga valsts komercbanka vistiešāk aicināta veicināt uzņēmējdarbību tās civilizētā izpratnē. Kad situācija SIA Catri LL izgāja no jebkādiem civilizētiem rāmjiem, biju spiests griezties policijā. Tad arī viss noskaidrojās.


Aldis Eglājs

Manā dzīvoklī mēs divas stundas runājām ar G.Atujevu kungu. Es izstāstīju situāciju un uzrādīju apliecinošos dokumentus. Tagad man par lielu pārsteigumu Liepājs PRPP Kriminālpolicijas vietnieka, policijas pulkvežleitnata G.Atujeva parakstītajā Lēmumā 401 par atteikšanos ierosināt krimināllietu redzams nepārprotams atbalsts bijušajam kriminālpolicijas darbiniekam G.Bubierim. Viss G.Bubiera teiktais ierakstīti bez komentāriem. Piemēram, ierakstīts G.Bubiera paskaidrojums, ka ne par vienu no trimarāniem netika saņemtas mutiskas vai rakstiskas pretenzijas. Bet pretenzijas tai skaitā rakstiskās ir vienkārši graujošas un tieši par G.Bubiera veikumu – par nenoformētām iekārtu garantijām, treileru tranzīta numuriem, bet visvairāk par nepildītiem solījumiem un meliem. Te gan jāpiezīmē, ka pašus trimarānus visi vērtē kā Latvijas meistardarbu.

Sava Lēmuma beigās jau savā vārdā Atujeva kungs ierakstījis: “Pārbaudes gaitā netika konstatēti apstiprinājumi aizdomām, ka G.Bubieris būtu ļaunprātīgi izmantojis pilnvaras, vai tās parsniedzis”. Tāpēc jājautā:

Ja pilnvaru G.Bubierim izsniegusi SIA Jūras Katri, bet trimarāna pusfabrikāts tiek atmuitots SIA Catri LL vārdā bez jebkāda juridiska pamata, kas rada konfliktu ar īpašnieku, vai tas nav ļaunprātīgs pilnvaru pārsniegums?

Vai nepatiesi ieraksti dokumentos un trimarāna nodošana atpakaļ muitas noliktavā mēnesi pēc saņemšanas, ja darbam paredzēti seši mēneši, vai ārzemniekam piederoša trimarāna pusfabrikāta bloķēšana muitā uz veselu gadu, nav ļaunprātīgs pilnvaru pārsniegums?

Vai trimarāna un reizē izgudrojuma autora publiska apmelošana internetā, kas burtiski sagrauj marketingu un līdz ar to paša vadīto uzņēmumu, nav ļaunprātīga savas amatpersonas statusa un pilnvaru izmantošana?

Pēc minētā ir saprotams, kāpēc J.Ruskis neatrada par iespējamu G.Bubiera tīkojumiem pretoties, bet visiem līdzekļiem tagad cenšas naudu no šāda biznesa izņemt. Ja biznesā blēdi piesedz policija, tad bankai tur nav ko darīt. Lai tad izgudrotājs ķepurojas tālāk viens pats kā nu māk ar visu savu patentēto izgudrojumu.

Tikai ne jau G.Bubiers spēj ietekmēt policijas pulkvežleitnata lēmumus. Tāpēc jautājums paliek: kas stāv aiz Liepājas blēža? Kas ir šī ietekmīgā persona un kas tās par interesēm, kuru vārdā var kavēt patentēta komerciāli vērtīga izgudrojuma realizāciju, nebaidoties izraisīt arvien augošu starptautisku skandālu un valsts diskreditāciju?

Aplūkojot intelektuālā rūpnieciskā īpašuma aizsardzības problēmu kopumā, vēl tikai jāatzīmē. Ja uz uzstādītajiem jautājumiem valsts nevar atbildēt, tad mums vēl ilgi mežu zāģēšana, pankūku cepšana un Lielvārdes prievīšu pīšana būs galvenais bizness.

Aldis Eglājs,
patentēta izgudrojuma autors un patenta realizētājs