Izgudrotājs apsūdz partneri

Avīze "Dienas bizness" - 2005. gada 23. februāris
Autori: Vēsma Lēvalde, Juris Kaža, e-pasts: db@e-liepaja.lv

Pirmā ātrgaitas trimarāna Catri izgudrotājs Aldis Eglājs uzskata, ka bijušais Liepājas ražotnes vadītājs Gints Bubiers darbojies ārvalstu konkurenta interesēs. G. Bubiers norāda, ka ir vismaz trešais ražotājs, kurš nespēj saprasties ar A. Eglāju.

A. Eglājam, Ventam Špakovskim un LHZB Finanšu konsultāciju centrs piederošais ātrgaitas katamarānu un trimarānu ražotājs SIA Catri LL iesniedzis maksātnespējas pieteikumu, ražošana Liepājā ir apturēta pērn augustā. Lai gan Ventspilī atvērta jauna ražotne, iesākto peldlīdzekļu eksportu apdraud starptautisks skandāls. "Manā rīcībā esošie dokumenti apliecina, ka Liepājā par uzņēmuma vadītāju strādājis cilvēks, kas faktiski darbojies ārvalstu konkurenta interesēs," Db sacīja Latvijā ražoto ātrgaitas trimarānu izgudrotājs A. Eglājs. Viņš uzskata, ka bijušais ražotnes vadītājs Gints Bubiers jau sākotnēji nolēmis iegūt konfidenciālo izgudrojuma informāciju, uz kuru A. Eglājam ir patents, un pārdot to kādam ārvalstu konkurentam. Tāpēc viņš apzināti kavējis sērijveida ražošanas uzsākšanu, novedot ražotni līdz maksātnespējai. "Tā ir klaja apmelošana," Db situāciju komentēja G. Bubiers, kurš šobrīd turpina strādāt citā firmā, kas ražo jahtas pēc kādas ārvalstu kompānijas pasūtījuma. Viņš nevēlējās atklāt pasūtītāju un jahtu tipu.

Nozog datoru

A. Eglājam esot aizdomas, ka Liepājas ražotnē tomēr darbs notiek, izmantojot viņam piederošās matrices. Taču A. Eglāju ražotnē nelaižot. Dzīvojot Liepājā, viņš īrējis no Catri vadītāja Ginta Bubiera dzīvokli, kurā bijis A. Eglāja dators ar visu tehnoloģisko konfidenciālo informāciju, kas skar izgudrojumu. Dzīvoklis ticis apzagts - pazudis dators, taču izmeklēšana līdz šim ir bez rezultātiem. Savukārt pērn februārī muitā aizturēts viens no Catri ražojumiem, kā uzskata konstruktors - aizturēšana bijusi noorganizēta. "Mēs ražojām divu veidu trimarānus - mazākos pilnībā izgatavojām Latvijā, bet otra tipa trimarāniem korpusus sākām izgatavot Brazīlijā, kur ir lēts darbaspēks," stāsta A. Eglājs. Pasūtījumu izdarījis kāds spāņu uzņēmējs, kurš apmaksājis korpusa izgatavošanu, ieguldot vairāk nekā 20 000 USD. "Mēs atvedām uz ražotni pusfabrikātu, lai to pabeigtu. Taču Eglājs atteicās mums izsniegt tehnisko dokumentāciju, kas mums kā būvētājiem bija nepieciešama. Tāpēc atteicāmies strādāt un aizvedām pusfabrikātu atpakaļ uz muitu," tā G. Bubiers.

Iesaista ārvalstniekus

Spāņu uzņēmējs yahoo.com interneta portālā aizsācis diskusiju, kas nebūt neglaimo Latvijas biznesa videi. Diskusijā piedalās gan muitā aizturētās laivas pasūtītājs, gan citi vairāk vai mazāk apmierināti Catri laivu īpašnieki, tostarp cilvēki, kas slavē A. Eglāju kā konstruktoru. Diskusijas galvenais strīdus objekts ir muitā aizturētā laiva. Interneta diskusiju grupā, kurā Db ielūkojās, G. Bubiers pēdējo reizi ierakstījis komentāru šī gada 13. janvārī, kurā asi vēršas pret A. Eglāju. G. Bubiers uzsver, ka Eglājs esot pārtraucis attiecības ar "visiem laivu ražotājiem Latvijā". Savukārt par sevi G. Bubiers apgalvo, ka "/../esmu profesionāls laivu ražotājs". Pēc Db rīcībā esošās informācijas G. Bubiers agrāk strādāja tiesībsargājošās iestādēs un viņam nav laivu inženiera - konstruktora vai arī rūpnieciskās ražošanas vadītāja izglītības, tikai praktiskā pieredze Liepājas Catri ražotnē.

Neveiksmes atkārtojas

A. Eglājs vērsies tiesībsargājošajās iestādēs ar lūgumu ierosināt krimināllietu pret G. Bubieru par tīšu uzņēmuma novešanu līdz maksātnespējai. Db Ekonomikas policijā Liepājā noskaidroja, ka krimināllietas ierosināšana atteikta, jo starp konfliktējošajām pusēm bijušas civiltiesiskas attiecības. Līdzīgi beidzās A. Eglāja mēģinājums ierosināt lietu, kad uzņēmuma līdzīpašnieku domstarpību dēļ projektu neizdevās īstenot deviņdesmitajos gados SIA Garupe. "Eglāja uzskati atšķiras no vispārpieņemtā. Viņš domā, ka ideja ir viss, bet ieguldītā nauda - mēsli. Taču cilvēki, kas iegulda naudu ražošanā, to dara, lai pelnītu. Par manu naudu no Vācijas atveda iekārtas, lai sāktu ražot trimarānus. Taču patentu Eglājs reģistrēja slepus uz sava vārda, cerot uz ražotnes bankrotu pēc tam, kad pirmais viņa eksemplārs bija izgatavots un ambīcijas - apmierinātas," konflikta iemeslus komentē toreizējais Eglāja biznesa partneris Ilmārs Andersons. Otra neveiksme bijusi Engurē, SIA P.H.L. "Paņēmām kredītu, izveidojām ražotni. Taču viņš sāka taisīt intrigas, rakstīt par mums sūdzības, uzskatīja, ka viņam pienākas viss, citiem nekas. Atteicās mūs iepazīstināt ar projektu, lai gan bijām biznesa partneri. Secinājām, ka varbūt viņš nemaz nespēj īstu, gatavu projektu izstrādāt. Arī kā konstruktors viņš jau vairs neko nespēj, tik ir kā tie sen izgudrotie zemūdens spārni," savu viedokli izteica bijušais A. Eglāja biznesa partneris Engurē Harijs Priede. Viņš apgalvoja, ka arī Engures gadījumā apkrāpti ārvalstu pasūtītāji. Savukārt tikko Ventspilī izveidotās ražotnes vadītājs Ivars Vītiņš Db sacīja, ka apzinoties iespējamo risku. Viņaprāt, līdz šim ražošana izjukusi, jo iepriekšējie A. Eglāja sadarbības partneri pārāk paļāvušies uz konstruktoru kā uzņēmēju, taču esot jāsaprot, ka A. Eglājs ir zinātnieks un "nevajag no cilvēka prasīt vairāk, nekā viņš spēj".


Aldis Eglājs

Db iepriekš vairākkārt rakstījis, ka, pateicoties unikālai konstrukcijai, Liepājā tapa jahta, kura pieder pie ātrākajiem ūdens transporta līdzekļiem pasaulē. 2003. gadā sākās tās ražošana Liepājā, 2004. gada aprīlī bija paredzēta oficiāla ražotnes atklāšana, kas tomēr nenotika.


Viedoklis:

Guntis Ramāns, Patentu valdes direktora vietnieks, Izgudrojumu ekspertīzes departamenta direktors:

Latvijā ir ļoti maz pieteikumu patentiem - tikai ap 100 gadā. Starptautisku patentu pieteikumi ir ap 10 gadā, bet, piemēram, Somijā tādu ir ap 1 500 gadā. Patentēšana tiešā veidā atspoguļo rūpniecības stāvokli valstī. Savukārt līdz tiesām lietas, kas skar patentēšanu, nonāk tikai vienu - divas reizes gadā. Ja Eglājs, kā pats apgalvo, izgudrojumu patentējis Latvijā, ASV, Kanādā un Eiropā (ietver Eiropas patentu konvencijas valstis), turklāt uztur patentu spēkā, maksājot ikgadēju nodevu, šajās valstīs saskaņā ar Patentu likumu nedrīkst bez autora atļaujas nedz ražot, nedz tirgot Eglāja patentēto trimarānu, lietot patentēto paņēmienu, kā arī to iekļaut saimnieciskajā apritē.


Pārpublicēts no avīzes "Dienas bizness"
Saturs © 1995-2005 Izdevniecība "Dienas bizness", SIA
Visas tiesības paturētas